Kas ir Agenda 21 vai Agenda 21? Jēdziens par 21. programma Tas tika izveidots Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkotajā Pasaules konferencē par vidi un ilgtspējīgu attīstību Riodežaneiro (Brazīlija) 1992. gadā, ko sauc arī par Zemes samitu. Runa bija par tādu iniciatīvu atbalstīšanu, kas veidotu ilgtspējīgas attīstības modeli 21. gadsimtam, tāpēc arī tā nosaukums. Grāmatā Green Ecologist mēs izskaidrojam a kopsavilkums par to, kas ir Agenda 21 un kādi ir tās mērķi.
Kāpēc tika izveidota Agenda 21 vai Agenda 21?
ANO Agenda 21 parakstīja 172 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis. Šīs valstis apņemas piemērot vides, ekonomikas un sociālo politiku vietējā līmenī ar mērķi sasniegt ilgtspējīgu attīstību. Katrs reģions vai katra vieta no savas puses izstrādā savu Vietējo programmu 21, kurā būtu jāpiedalās iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sociālajām organizācijām, lai radītu ilgtspējīgas politikas programmu un vienotos par to.
ANO Agenda 21 varētu definēt kā globālu stratēģiju, kas tiek īstenota praksē vietējā līmenī un kas ietver visas kopienas nozares: sociālo, kultūras, ekonomikas un vides. Īsāk sakot, tā ir apņemšanās uzlabot vidi un līdz ar to arī kopienas, pašvaldības vai reģiona iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Šeit ir principi un 21. darba kārtības mērķi o Agenda 21, vispārējā un vietējā.
ANO Agenda 21 mērķi
Principā Agenda 21 vai Agenda 21 ir jāņem vērā trīs aspekti: vides ilgtspējība, sociālais taisnīgums un ekonomiskais līdzsvars. Tie visi ir atkarīgi no pilsoņu līdzdalības. Agenda 21 nav iespējama bez pilsoņu līdzdalības, lai gan to efektīvi veicina valsts vara un dažādas valsts vai privātās asociācijas.
Ir daudzas tēmas un Agenda 21 mērķi. Attiecībā uz ANO Agenda 21 tēmas un mērķi stingrāk vides jomā, cita starpā, ir:
- Atmosfēras aizsardzība.
- Zemes resursu plānošana un apsaimniekošana.
- Cīņa pret mežu izciršanu.
- Cīņa pret pārtuksnešošanos un sausumu.
- Kalnu apvidu ilgtspējīga attīstība.
- Lauksaimniecības un lauku ilgtspējīgas attīstības veicināšana.
- Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
- Okeānu un jūru, kā arī piekrastes zonu aizsardzība.
- Saldūdens resursu kvalitāte un piegāde.
- Racionāla toksisko ķīmisko vielu pārvaldība.
- Bīstamo atkritumu apsaimniekošana neatkarīgi no tā, vai tie ir radioaktīvi vai ne.
- Cieto atkritumu apsaimniekošana.
Kā redzam, jebkura kopiena var uzsākt savu Vietējo programmu 21, ja vien tiek sasniegta to veidojošo sociālo spēku līdzdalība. Tālāk skaidrosim Vietējās Agenda 21 metodoloģiju un pamatprincipus, to ieviešot konkrētā teritorijā.
Vietējās darba kārtības 21 principi
Tagad, kad esam redzējuši Agenda 21 mērķus, mēs komentējam, ka ir dažādas procedūras, kas ieteicamas, kad runa ir par piemērot Vietējās Agenda 21 pamatprincipus:
- Politiskais kompromiss: parakstiet dokumentus, piemēram, Olborgas saistības, vai izveidojiet vietējo ilgtspējības deklarāciju, kas kā simbolisks akts ir politiska apņemšanās sasniegt Agenda 21 vai Agenda 21 mērķus.
- Iedzīvotāju līdzdalība: izveidot instrumentus, lai iedzīvotāji varētu piedalīties dokumentu sagatavošanā un izstrādē.
- Diagnoze: ilgtspējības problēmas, ar kurām saskaras šī konkrētā kopiena.
- Darbību izstrāde: izstrādājiet plānu, mērķus un stratēģijas, lai uzlabotu diagnosticētās problēmas.
- Izpilde: no darbībām, kas paredzētas iepriekšējā plānā.
- Novērtēšana: un plāna turpmākā darbība un vai mērķi ir sasniegti.
Tas, šādi uzrakstīts uz papīra, šķiet, ir ļoti vienkārši. Tomēr laiks un pieredze rāda, ka, lai Vietējās darba kārtības 21 mērķi tur ir jābūt:
- Ka ir stabils politiskais atbalsts.
- Ka izstrādātajam plānam ir nepieciešamais finansiālais atbalsts.
- Ka ir aktīva iedzīvotāju līdzdalība un sadarbība.
Ja vēlaties lasīt vairāk rakstus, kas līdzīgi Kas ir Agenda 21: kopsavilkums un mērķiMēs iesakām ievadīt mūsu vides politikas kategoriju.
