Bieži vien ziņās lasām informāciju par iepazīšanos Kioto vai Kioto protokols par klimata pārmaiņām, starptautisks nolīgums, kas tika parakstīts ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi līdz minimumam samazināt globālās sasilšanas sekas, bet no kā īsti sastāv šis protokols un kāda ir vai varētu būt tā ietekme uz planētu ?
Šis nolīgums tika izveidots, reaģējot uz klimata jomas radītajiem draudiem un problēmām, ko globālās nozares rada videi. Atbalstītājs bija Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 1997. gadā Kioto (Japāna). Tajā ir ierosināts panākt, lai valstis (īpaši visvairāk rūpnieciski attīstītās un piesārņojošās valstis) apņemtos veikt pasākumus emisiju samazināšanai. Šobrīd un vienmēr atkarībā no katras valsts tiek ierosināts vismaz par 5,2% samazināt ļoti piesārņojošo gāzu emisijas, kas iznīcina planētu. Grāmatā Green Ecologist mēs izskaidrojam a kopsavilkums par to, kas ir Kioto protokols un no kā tas sastāv.
Kas ir Kioto protokols vai Kioto – kopsavilkums
Izejot no sākumā norādītā un rezumējot, varam teikt, ka šis protokols nodrošina samazināt piesārņojošo gāzu emisijas un uzlabot vidi. Katrai parakstītājai valstij atsevišķi Kioto protokols ir pienākums ievērot emisiju procentuālo daudzumu saskaņā ar mērķis ir samazināt piesārņojumu. Tas, ko jūs vēlaties sasniegt, ir emisiju samazināšanas mērķi vairākām rūpnieciski attīstītajām valstīm, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piesārņojuma atļaujas (maksimums, ko tās var piesārņot) tiek aprēķinātas atkarībā no katras valsts emitētajiem piesārņojuma rādītājiem.
Šim protokolam ir liela nozīme, jo tas ir vienīgais starptautiskais mehānisms, lai risinātu klimata pārmaiņas un samazinātu to ietekmi. Tas ir instruments, kas ietilpst Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), viens no svarīgākajiem starptautiskajiem juridiskajiem aparātiem, kas paredzēts cīņai pret bīstamām klimata pārmaiņām. Šis protokols mēģina mudināt valdības pieņemt likumus, lai izpildītu savas saistības, un arī uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība. Mēs to varētu klasificēt kā pirmo un svarīgu soli.
Kuras siltumnīcefekta gāzes ir jāsamazina saskaņā ar Kioto protokolu
Tie ir siltumnīcefekta gāzes saskaņā ar vienošanos Kioto vai Kioto protokolā:
Oglekļa dioksīds vai CO2
Pasaulē tas tiek ražots plašā mērogā katru reizi, kad tiek sadedzināts fosilais kurināmais. Vienīgais klimata pārmaiņu noteicošais faktors un lielākais Kioto mērķis.
Metāna gāze
Tas nāk no mēslošanas līdzekļiem, ko izmanto lauksaimniecības procesos, kas ir viena no cilvēka darbībām, kas visvairāk kaitē videi, izmantojot viņa izmantotās metodes.
Slāpekļa oksīds
To izstaro transportlīdzekļi ekspluatācijas laikā. Tā ir viena no siltumnīcefekta gāzēm ar vislielāko ietekmi atmosfērā, tāpēc ir ļoti svarīgi maksimāli regulēt tās emisiju.
Fluorogļūdeņradis, perfluorogļūdeņradis un sēra heksafluorogļūdeņradis
Citas piesārņojošas gāzes, kuras Kioto līgums paredz samazināt. Tie ir sastopami daudzos rūpnieciskos procesos.
Varat paplašināt šo informāciju ar šo citu ziņu par to, kādas gāzes rada siltumnīcas efektu un no kurienes tās nāk. Mēs arī iesakām uzzināt vairāk par vides problēmu, kuru vēlaties apturēt vai atrisināt ar Kioto protokolu, ko dažkārt sauc arī par Kioto līgums Lai gan tas nav vispareizākais, ar šiem citiem Zaļā ekologa rakstiem par:
- Siltumnīcas efekts: cēloņi, sekas un risinājumi.
- Klimata pārmaiņu cēloņi un sekas.
- Siltumnīcas efekts un klimata pārmaiņas: atšķirības.
Kioto protokols: parakstītājvalstis
Bija daudz valstis, kas parakstīja Kioto protokolu tajā pašā gadā tas tika izdarīts, bet citi tika atstāti gaidot ratifikāciju, bet citi tika atstāti ārpusē.
Tādējādi šis protokols kopš tā izveides saskārās ar virkni domstarpību, kas ir ietekmējušas tā efektivitāti. Sākumā tā bija ratificējušas 156 valstis, bet pēc to noraidīja visvairāk piesārņojošās valstis pasaulē: ASV un Austrālija. Pat ne tik rūpnieciski attīstītās jaunattīstības valstis parakstīja vienošanos, kā tas ir Salvadoras gadījumā. Viņiem nav jāsasniedz konkrēts mērķis, taču tiem ir jāapņemas veikt noteiktu emisiju līmeņa kontroli un mērījumus.
Kopš tās pirmās parakstīšanas 1997. gadā tā stāšanās spēkā bija sarežģīta. Tam bija liela vaina ASV, ļoti piesārņojoša valsts, pat vairāk nekā 30% pasaules mērogā, kas sākumā atbalstīja līgumu, bet vēlāk tās prezidents Džordžs Bušs to noraidīja, dodot priekšroku uzņēmumu konkurētspējai, kaitējot ekoloģijai. Citas piesārņojošās valstis sākumā darīja to pašu, piemēram, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Arī Krievija par to nebija īsti skaidra, lai gan beidzot apzīmogoja savu parakstu.
Taču 2002. gadā to ratificēja arī Japāna, Kanāda, Jaunzēlande, Ķīna, Indija un Brazīlija (pēdējām divām, kas ir attīstības valstis, nav precīzu emisiju ierobežojumu). 2004. gadā Kioto solījums tika piešķirts zaļā krāsā, pateicoties Krievijas parakstam. Turklāt jānorāda, ka Kanāda ratificēja 2002.gadā, bet 2011.gadā no protokola atteicās.
Tādējādi, 2005. gada 16. februāris Tā bija svarīga diena ekoloģijai, jo paktu ratificēja 141 valsts, lai gan lielā Amerikas valsts nebija šo firmu vidū. Līdz šim valstis, kas ievēro līgumu, kopumā izdala 62% no kopējām planētas gāzēm.
Rezumējot, daži no valstis, kas parakstīja Kioto protokolu un atbilstošāki ir:
- Vācija
- Luksemburga
- Nīderlande
- Francija
- Beļģija
- Somija
- Dānija
- Austrija
- Itālija
- Grieķija
- Spānija
- Apvienotā Karaliste
- Īrija
- Zviedrija
- Portugāle
- Argentīna
- Austrālija
- Vecs un bārdains
- Bolīvija
- Brazīlija
- čili
- Meksika
- Ķīna
Individuālās prasības Kioto protokola valstīm
Dalībvalstīm Eiropas Savienība a 8% samazinājums. Tomēr šodien tā nespēs pilnībā sasniegt savus mērķus par vairāk nekā 6%, liecina Eiropas Vides aģentūras (EVA) aplēses. Problēma ir tā, ka laikā no 1990. līdz 1996. gadam Eiropas Savienība samazināja oglekļa dioksīda emisijas tikai par 1 %, kas ir daudz mazāk, nekā bija paredzēts.
Situācija Spānijā ir vēl sarežģītāka. Mūsdienās Spānija pārsniedz emisijas par 40% ražots pirms 15 gadiem, un pati Vides ministrija jau brīdinājusi par klimata pārmaiņu kaitīgajām sekām Pireneju pussalā.
Joprojām ir daudz darāmā, un Kioto protokols nav ideāls risinājums, jo īpaši tāpēc, ka daudzas piesārņojošās valstis vēl nav devušas zaļo gaismu priekšlikumam to ievērot. Tomēr tas ir rīks, kas radīts, reaģējot uz klimata pārmaiņām, un tiek sagaidīts, ka valdības vairāk apņemsies īstenot šo un citus pasākumus ekoloģijas un ilgtspējības labā.
Ja ir bijis interese uzzināt kas ir Kioto vai Kioto protokols un no kā tas sastāvVarat arī uzzināt, kas ir oglekļa kredīti un kā tie darbojas, kas ir aplūkoti šajā protokolā.
Ja vēlaties lasīt vairāk rakstus, kas līdzīgi Kioto protokols: kas tas ir un no kā tas sastāv?Mēs iesakām ievadīt mūsu kategoriju Klimata pārmaiņas.
