Ierobežot vai mazināt klimata pārmaiņas? Tas ir jautājums, kas joprojām tiek uzdots dažādās konferencēs un vides līgumos. Tomēr klimata krīzes realitāte, kas apstiprinājās šogad, apstiprinātu neiespējamību ierobežot arvien redzamākas un postošākas klimata pārmaiņas.
Šī iemesla dēļ ikviens pasākums, kas tiek veikts pret šo parādību, tiks vērsts uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu, tas ir, cenšoties padarīt to radīto kaitējumu pēc iespējas mazāk kaitīgu un, galvenais, pielāgot tā darbības veidu. sabiedrības jebkurā planētas nostūrī ceļā uz ilgtspējīgu attīstību un pēc iespējas zemāku CO2 un siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Šajā klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā Parīzes nolīgumā tika ierosināti dažādi mērķi, kas, pēc dažu domām, ir vērienīgi, bet citi – nepietiekami. Apskatīsim šos mērķus un ar to saistīto informāciju sīkāk šajā Zaļā ekologa rakstā par Parīzes nolīgums: no kā tas sastāv, valstis un mērķi.
Kas ir Parīzes nolīgums?
Parīzes nolīgums tika prezentēts laikā XXI konference par klimata pārmaiņām (pazīstams kā COP 21), kas notika Francijas galvaspilsētā 2015. gada 15. decembrī. Šajā nolīgumā daudzas valstis visā pasaulē pauda savu vēlmi un apņemšanos izvirzīt dažādos mērķus, kas tika ierosināti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvencijas ietvaros. Klimata izmaiņas. Viņi atzina progresīvas un efektīvas atbildes nepieciešamību un rašanos klimata pārmaiņu draudi un sekas, ko tas rada (un radīs) gan attīstītajās, gan jaunattīstības, gan mazāk attīstītajās valstīs.
Turklāt viņi ļoti domāja par prioritāti nodrošināt nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē, īpašu uzsvaru liekot uz tām pārtikas ražošanas sistēmām, kuras cieš no klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes, piemēram, lauksaimniecību, biškopību, lopkopību un zvejniecību.
Nākamajās sadaļās mēs atklāsim abus dažādos valstis, kas parakstījušas Parīzes nolīgumu, piemēram, svarīgos mērķus, kurus viņi atzīmēja kā darbības mērķus.
Valstis, kas parakstīja Parīzes nolīgumu
Kopā 174 valstis un Eiropas Savienība ar savu politisko pārstāvju un/vai pastāvīgo pārstāvju starpniecību ANO parakstīja Parīzes nolīgumu.
Oficiālais saraksts ar valstis, kas piedalās Parīzes nolīgumā ietver daudzas Āfrikas valstis, piemēram, Somāliju, Kongo Demokrātisko Republiku, Nigēru, Namībiju utt.; kā arī valstis Ziemeļamerikā (ASV), Dienvidamerikā (Peru, Paragvaja, Argentīna) un Centrālamerikā (Salvadora, Kuba u.c.), daudzas Āzijas valstis (Singapūra, Kambodža, Indija, Mongolija, Apvienotie Arābu Emirāti u.c. ..) un Austrālija un Jaunzēlande, kas pārstāv Okeānijas kontinentu, arī parakstīja Parīzes nolīgumu.
Parakstot to, katra no valstīm, kas piedalījās Parīzes nolīgumā, apliecināja savu piekrišanu un apņemšanos veikt pasākumus un mērķus, kas izklāstīti minētajā nolīgumā. Nākamajā šī raksta sadaļā mēs iedziļināsimies Parīzes nolīguma galvenajos mērķos, tādējādi detalizēti aprakstot tā vides raksturlielumus un pieejas.
Parīzes nolīguma mērķi
Dažādās valstis, kas piedalās Parīzes nolīgumā, apliecināja savu atbalstu un reakciju uz klimata pārmaiņu radītajiem draudiem visā pasaulē. Tādējādi kontekstā, kas orientēts uz ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, Parīzes nolīguma galvenie mērķi ir:
- Saglabāt globālās vidējās temperatūras pieaugumu zem 2 ºC, cenšoties ierobežot šo pieaugumu līdz 1,5 ºC (attiecībā uz pirmsindustriālā perioda temperatūras līmeņiem). Tādā veidā tiks samazinātas iespējamās klimata pārmaiņu sekas, piemēram, jūras un okeānu ūdeņu temperatūras paaugstināšanās, polu kušana un līdz ar to jūras līmeņa celšanās, kā arī pēkšņas izmaiņas vides parādībās, kas saistītas ar sezonālās izmaiņas.
- Veicināt noturību pret klimata pārmaiņām, tas ir, palielināt spēju pielāgoties un reaģēt uz iespējamām sekām (pašreizējām un nākotnes), ko radīs klimata pārmaiņas.
- Samaziniet siltumnīcefekta gāzu emisijas un nodrošiniet veselīgu un optimālu pārtikas ražošanu.
- Orientējiet finanšu plūsmas uz ilgtspējīgu ekonomiku (aprites, zilo un zaļo ekonomiku), vienmēr koncentrējoties uz ilgtspējīgu attīstību.
Šie Parīzes nolīgumā izvirzītie vērienīgie mērķi tiktu piemēroti, atspoguļojot minētajā nolīgumā iesaistīto pušu vienlīdzību un kopīgos pienākumus, tādējādi diferencējot katras valsts dažādās spējas un attīstības apstākļus, jo tām nav vienāds piesārņojuma līmenis. siltumnīcefekta gāzu emisijas visā pasaulē, valstis, kas ir tikpat attīstītas kā Ķīnas vai Amerikas megaindustrija, salīdzinot ar mazām, nabadzīgākām valstīm, piemēram, Haiti vai Ganu.
Lai paplašinātu informāciju par paātrināto klimata pārmaiņu lielajām vides problēmām, iesakām izlasīt šo citu Green Ecologist rakstu par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām.
Attēls: Wikimedia
Ja vēlaties lasīt vairāk rakstus, kas līdzīgi Parīzes nolīgums: no kā tas sastāv, valstis un mērķiMēs iesakām iekļūt mūsu kategorijā Projekti, asociācijas un NVO.
Bibliogrāfija- Paziņojums (22.04.2016.) 175 puses paraksta Parīzes nolīgumu. Apvienoto Nāciju Organizācija - ziņas par klimata pārmaiņām.
- Casado, R. (20.01.2019.) Lorāns Fabiuss: globālais konteksts sarežģīs Parīzes nolīgumu. Žurnāls EFE: zaļš, klimata pārmaiņas.
- EFE rakstīšana: Zaļš (15.12.2018.) Klimata samitā tiek apstiprināti noteikumi Parīzes nolīguma aktivizēšanai. Žurnāls EFE: Zaļš, COP24-Climate.
- Carrillo, Z. (12/04/2018) ANO: Parīzes nolīgums nav pietiekams, lai ierobežotu klimata pārmaiņas. Žurnāls EFE: Zaļš, klimata pārmaiņas.
