Daba ir gudra, saka slavenā frāze, taču tas nenozīmē, ka tā var visu vai ka tā nav neaizsargāta pret uzbrukumiem vai nelīdzsvarotību līdz punktam, no kura neatgriežas. Tomēr ir teorijas, kas norāda uz šo virzienu. The ekoloģiskais līdzsvarsNeejot tālāk, tas ir saistīts ar šo iespējamo dabas gudrību. Tas ir svarīgs jēdziens, kas tiek pētīts pieejā ekoloģijai kā bioloģijas nozarei, kas risina dzīvo būtņu savstarpējās attiecības un to vidi, tāpēc tas ir daudznozaru jautājums.
Haosa teorija
Nav pārsteidzoši, ka dažādas ekosistēmu daļas mijiedarbojas dinamiski, saglabājot status quo, tas ir, noteiktu bioloģisko daudzveidību un apstākļus.
Tajā pašā laikā mēs dzīvojam nemitīgās transformācijas pasaulē, kurā dažas sugas izzudīs, citas vairāk vai mazāk ātri transformēsies. Bet, pat ja tā ir noteikta biotopa dažādu faktoru mijiedarbības rezultāts, šī evolūcija ir savienojama ar tā šķietamā ekoloģiskā līdzsvara pastāvēšanu, kas būtu būtiska dzīvībai.
The attiecības starp indivīdiem un viņu vidiSaskaņā ar šo paradigmu tiek uzturēts ekoloģiskais līdzsvars, kas nepieciešams visu sugu, faunas un floras dzīvībai. Saskaņā ar dabas teorijas līdzsvaru ekoloģiskajām sistēmām ir tendence uz stabilu līdzsvaru, kas nozīmē, ka izmaiņas tiek koriģētas, līdz tiek atkal sasniegts līdzsvara punkts, piemēram, starp organiskajiem elementiem, plēsējiem un laupījumu vai starp zālēdājiem un pārtikas avotu. vai neorganisku faktoru, piemēram, dažādu ekosistēmu elementu vai atmosfēras, teiksim, rezultātā.
Tomēr kopš pagājušā gadsimta vidus ticību, ka dabai ir tendence līdzsvarot, aizstāj a haosa teorija, reālāks, jo nav noliedzams, ka, lai gan līdzsvars ir iespējams un ekosistēmas var virzīties uz to, ir arī taisnība, ka bieži ir haotiskas izmaiņas un tā sekas lielāko daļu laika ir postošas, bez iepriekšminētā līdzsvara.
Haoss rodas neskaitāmu iemeslu dēļ, cita starpā un īpaši šausmīgo un sistemātisku iemeslu dēļ cilvēka iejaukšanās pāri planētai. Savukārt, monētas otrā pusē, cilvēka darbība var palīdzēt atjaunot zaudēto līdzsvaru, kā tas notiek, īstenojot zaļās iniciatīvas.
No otras puses, vides noteikumi, zaļā politika, kā arī ekoloģiskie projekti piešķir nozīmi ekoloģiskajam līdzsvaram kā ekosistēmu un vides aizsardzības sinonīmam.
Līdzsvars pret nelīdzsvarotību
Pašlaik ekoloģisko līdzsvaru ir ierasts saprast kā vēlamo stāvokli, kam jāraksturo noteikta dabas vide, lai to uzskatītu par veselīgu pēc iepriekš noteiktiem vides kritērijiem.
Pirmām kārtām tas ir jānodrošina nav invazīvs tā arī nenonāk regresīvā stāvoklī, kas to pasliktina, iespējams, pat liek tai izzust. Pamatā pēc bioloģiskiem kritērijiem tiek meklēts ideāls kam pievieno citus ne tik zinātniskus.
Mērķis ir izvairīties no izmaiņām, kas ir kaitīgas, noplicinot vides kapitālu, kas tiek uzskatīts par vērtīgu. Tādējādi, runājot par ekoloģisko līdzsvaru, jautājums ne vienmēr tiek aplūkots no zinātniskā viedokļa, vēl jo mazāk objektīvs, jo pat zinātne patiesībā nav.
Tas līdzsvars savukārt var būt vairāk vai mazāk saderīgs ar cilvēka labklājību un interesēm, sākot no tādiem vai citiem ētiskiem vai pretējiem pieņēmumiem, kas paredz uzbrukumu vienai vai otrai sugai.
Ja vēlaties lasīt vairāk rakstus, kas līdzīgi Kas ir ekoloģiskais līdzsvars?, iesakām ievadīt mūsu kategoriju Cita ekoloģija.
