Jaunas un aktualizētas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ēku energoefektivitātes sertifikācijā.
2013.gada 8.jūlijā Rūpniecības ministrija publicēja sarakstu “Atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem par 5.aprīļa Karaļa dekrētu 235/2013, kas apstiprina ēku energoefektivitātes sertifikācijas pamatprocedūru” Minētais dokuments ir atjaunināts 2013. gada 20. septembrī kurā galvenokārt ir iekļauti jauni jautājumi un atbildes, papildus pārinterpretējot konkrētu atbildi.
Dokumentā iekļautā informācija ir parādīta zemāk:
-
Kompetento tehniķu sadaļa:
1.3.- Vai valsts līmenī būs kompetento tehniķu saraksts?
Nē. Saskaņā ar iepriekš minētā Karaļa dekrēta trešo pārejas noteikumu katras autonomās kopienas kompetentā iestāde ēku energoefektivitātes būvniecības jomā publiskos regulāri atjauninātus kompetento tehniķu uzskaiti, kas piedāvā ekspertu pakalpojumus šāda veida, un kalpos kā piekļuve informācijai par sertifikātiem iedzīvotājiem.
1.4.- Vai ir iespējams reģistrēt uzņēmumu profesionāļu, kas piedāvā energosertifikācijas pakalpojumus, autonomajā reģistrā?
Jā, saskaņā ar Karaļa dekrēta 235/2013 trešo pārejas noteikumu autonomā apgabala kompetentā iestāde ēku energosertifikācijas jautājumos periodiski atjaunina kompetento tehniķu vai uzņēmumu, kas piedāvā ekspertu pakalpojumus, uzskaiti, kas ir pieejami sabiedrībai. veids.
-
Pielietošanas joma:
2.7.- Kāda ir attieksme pret "neapdzīvojamām" telpām esošajā ēkā, kad tiek veikts darba un darbības projekts, lai to pirmo reizi izmantotu?
Pārdodot vai izīrējot "neapdzīvojamu" telpu, šajā jēdzienā izprotot telpas, kuras nav kvalificējamas, pārdevējam nebūs pienākums veikt energoefektivitātes sertifikātu.
Kad telpas tiek kondicionētas un kļūst par apdzīvojamu telpu un tiek veikts atbilstošs darba un darbības projekts, tajā jābūt energoefektivitātes sertifikātam, jo tā tiek uzskatīta par jaunbūvi 5 RŪPNIECĪBAS, ENERĢIJAS UN TŪRISMA MINISTRIJA
2.8.- Vai neapstrādātu komerctelpu gadījumā (īre vai pārdošana) vai ja tiks mainīts lietošanas veids, vai tās ir atbrīvotas no energosertifikācijas?
Attiecībā uz komerctelpu pārdošanu vai iznomāšanu neapstrādātā veidā, šajā koncepcijā ietvertā izpratne par telpām, kuras nav kvalificējamas, pārdevējam nebūs pienākums veikt energoefektivitātes sertifikātu. Telpu kondicionēšanas un atbilstošā darba un darbības projekta veikšanas laikā tajā ir jābūt energoefektivitātes sertifikātam, jo tā tiek uzskatīta par jaunbūvi.
2.9.- Vai esošu komerctelpu gadījumā (īre vai pārdošana) vai ja tiks mainīts to izmantošanas veids, vai tās ir atbrīvotas no energosertifikācijas?
Telpas, kurās notiks lietošanas veida maiņa, tās nav atbrīvotas no energosertifikācijas pārdošanas vai īrēšanas gadījumā, izņemot pārdošanu, kuras izmantošanas veida maiņa ir saistīta ar "būtisku reformu". būtu iekļauts 2. panta 2.f.
2.10- Kādai aizsardzības pakāpei jābūt oficiāli aizsargājamai ēkai vai piemineklim, lai nebūtu pienākuma iegūt energoefektivitātes sertifikātu?
Karaļa dekrēta 235/2013 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts no pienākuma iegūt energoefektivitātes sertifikātu izslēdz ēkas un pieminekļus, kas ir oficiāli aizsargāti, jo tie ir daļa no deklarētas vides vai to īpašās arhitektoniskās vai vēsturiskās vērtības dēļ. No otras puses, ēkas aizsardzības pakāpi nosaka dažādi vietējo iestāžu pilsētplānošanas noteikumi vai kompetentās institūcijas CCAA arhitektūras vai vēsturiskā mantojuma jautājumos atkarībā no tā, vai aizsardzība ir noteikta visai ēkai. , fasāde vai ēkas daļa. Tātad Karaļa dekrēts nenosaka atšķirību starp aizsardzības pakāpi, visas ēkas ar kādu aizsardzības veidu ir jāizslēdz no sertifikāta saņemšanas.
2.11- Vai īres līgumu, kas noslēgti līdz 2013. gada 1. jūnijam, pārjaunojumos, kuros paliek tas pats īrnieks, ir pienākums izsniegt sertifikātu?
Kamēr īres līgums tiek atjaunots vienam un tam pašam īrniekam, energoefektivitātes sertifikātu piegādāt nav nepieciešams.
2.12.- Kāda ārstēšana jāpiemēro pagarinājumiem?
Gadījumā, ja piebūvei var būt patstāvīgs lietojums vai citas juridiskās īpašumtiesības, tai ir jābūt sertificētai, vai nu kvalificējot pašu piebūvi neatkarīgi (kā ēkas vienību vai daļu), vai kvalificējot visu ēku. Gadījumā, ja ēkai ir sertifikāts pirms piebūves veikšanas, tas ir jāmaina.
Ja piebūvei nevar būt patstāvīga izmantošana vai citas juridiskās īpašumtiesības, sertifikācija nebūs obligāta, un, ja ēkai sertifikāts ir pirms piebūves, to var brīvprātīgi pārveidot.
2.13.- Kādas ēkas, kuru platība ir mazāka par 50 m2, ir izslēgta no energoefektivitātes sertifikāta saņemšanas?
No pienākuma iegūt sertifikātu ir izslēgtas ēkas, kuras ir fiziski izolētas un kuru kopējā lietderīgā platība ir mazāka par 50 m2. Mājokļi, dzīvokļi un telpas, kuru platība ir mazāka par 50 m2 un ir daļa no ēkas, ja tām ir pienākums iegūt energoefektivitātes sertifikātu.
2.14.- Attiecībā uz ēkām vai esošo dzīvojamo ēku daļām, kuru lietošanas vai īres maksa ir mazāka par četriem mēnešiem gadā vai ierobežotu laiku gadā un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 25 procentiem no tā, kas izrietētu no tā izmantošana visu gadu: par kādām ēkām tās ir? Vai patēriņš, kas ir mazāks par 25%, attiecas uz četru mēnešu pieņēmumu vai tikai uz ierobežotu laiku?
Saskaņā ar Karaļa dekrēta Nr. 235/2013 2. panta g sadaļu tās ēkas vai esošo dzīvojamo ēku daļas, ko raksturo:
• Lietojiet mazāk nekā 4 mēnešus gadā: atlikušie 8 mēneši netiek lietoti
• Ierobežots lietojums gadā un paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 25% no tā, kas rastos, lietojot visu gadu: ierobežotai lietošanai nav jāsakrīt ar 4 mēnešiem.
2.15.- Vai sertifikāts ir obligāts darbnīcai vai rūpnieciskā remonta uzņēmumam, kas atrodas ēkas pagrabā?
Nē, saskaņā ar Karaļa dekrēta 235/2013 2. panta 2. d) punktu tie ir atbrīvoti.
2.16.- Vai Jūsu darbības ietvaros esošās ražošanas ēkas (noliktavas, noliktavas, remontdarbnīcas) birojiem ir jābūt sertificētiem?
Saskaņā ar 2. panta d) punktu rūpniecisko ēku daļa, kas paredzēta darbnīcām un rūpnieciskiem procesiem, ir izslēgta no iepriekš minētā Karaļa dekrēta darbības jomas. Biroju gadījumā tie ir jāsertificē, īrējot vai pārdodot ēku, lai gan tikai tad, ja to lietderīgā platība ir 50 m2 vai lielāka.
-
Ēkas, ko aizņem valsts iestāde:
3.4.- Atbilstoši pamatprocedūras 5.6.punkta redakcijai, sertifikāti ir jāreģistrē administrācijā no rīkotāja vai īpašnieka. 13.2.punkts uzliek pienākumu izvietot marķējumu atsevišķām valsts pārvalžu ēkām, kurām vispirms būs jāizsniedz energoefektivitātes sertifikāts saskaņā ar 2.punktā noteikto. 12.1. Tomēr nav noteikts, vai sertifikāti ir jāreģistrē, vai kam tie būtu jādara zināmi (piem.: 750 m2 rātsnama birojs, ko tie ieņem privātpersonai iznomātā telpā).
Saskaņā ar Karaļa dekrēta 235/2013 5. pantu “ēkas vai tās daļas, neatkarīgi no tā, vai tā ir jauna vai esoša celtne, veicinātājs vai īpašnieks būs atbildīgs par ēkas vai tās daļas energoefektivitātes sertifikācijas nodošanu ekspluatācijā. gadījumos, kad tai ir saistošs šis karaļa dekrēts ”un, kā norādīts paziņojumā, saskaņā ar Art. 5.6, "izstrādātājam vai īpašniekam, ja nepieciešams, jāiesniedz autonomā apgabala kompetentajai iestādei ēku energosertifikācijas jautājumos, lai reģistrētu šos sertifikātus to teritoriālajā darbības jomā."
Saskaņā ar iepriekš minēto ir jāsaprot, ka tādos gadījumos kā piedāvātajā piemērā ēkas īpašniekam būtu pienākums gan pasūtīt sertifikāciju, gan iesniegt to autonomā apgabala kompetentajai iestādei. ēku energosertifikācijas jautājumos, pat ja nomas līgums ir bijis pirms 2013.gada 1.jūnija.
-
Tehniskie un administratīvie nosacījumi saistībā ar energoefektivitātes sertifikātiem:
5.4.-Kāda veida energoefektivitātes sertifikāts jāiegūst uzceltām ēkām, kurām vēl nav pirmās apdzīvošanas sertifikāta?
(Atbilde ir mainīta)
Ēkām, kas celtas pēc atceltā Karaļa dekrēta 47/2007 stāšanās spēkā, ir pienākums iegūt ēkas energosertifikācijas sertifikātu neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav pirmās apdzīvošanas sertifikāts.
5.7.- Vai fiziskai personai (nevis juridiskai personai) ir iespējams atsaukties uz personisku iemeslu dēļ, kādēļ tā atteikusi piekļuvi informācijai sertifikātā, ko tā ir paziņojusi administrācijai?
Nē, saskaņā ar Karaļa dekrēta 235/2013 trešo pārejas noteikumu energoefektivitātes sertifikātu reģistrācija pilsoņiem nodrošinās piekļuvi informācijai par sertifikātiem.
5.8.- Vai, lai sagatavotu sertifikātu, ir obligāti jāizpēta piedāvāto pasākumu ekonomiskā rentabilitāte?
Lai gan to var iekļaut, tas nav obligāti. Tikai un saskaņā ar Karaļa dekrēta 235/2013 6. pantu energoefektivitātes sertifikātā jānorāda, kur iegūt detalizētāku informāciju par sertifikātā sniegto ieteikumu rentabilitāti.
5.9.- Kur reģistrēt vai apskatīt īpašuma energoefektivitātes sertifikātu?
Saskaņā ar Karaļa dekrēta 235/2013 5. panta 6. sadaļu sertifikāts ir jāiesniedz autonomā apgabala kompetentajai iestādei ēku energosertifikācijas jautājumos, lai tā reģistrētu šos sertifikātus tās teritoriālajā darbības jomā. Šis reģistrs pilsoņiem nodrošinās piekļuvi informācijai par sertifikātiem.
5.10.- Kādai pievienotajai dokumentācijai jābūt energosertifikātam?
Karaliskā dekrēta 235/2013 6. pantā ir noteikts energoefektivitātes sertifikāta saturs.
5.11.- Sertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, ja vien īpašuma izmaiņas, kas samazina tā reitingu, neprasa tā atjaunināšanu. Vai tad, kad šis periods būs pagājis, īpašniekam tas būs jāatjauno vai tikai gadījumā, ja tas tiks pārdots vai iznomāts?
Pārdodot vai īrējot, īpašniekam tas obligāti jāatjauno, jo saskaņā ar vienīgo Karaļa dekrēta 235/2013 pantu ir jāuzrāda pircējam vai potenciālajam jaunajam īrniekam, kā arī jānogādā pircējam vai jaunajam īrniekam kopija. , pārdodot vai iznomājot ēkas vai to daļas.
Savukārt autonomā apgabala kompetentā iestāde ēku energosertifikācijas jautājumos izstrādās īpašus nosacījumus, lai turpinātu to renovāciju vai atjaunināšanu.
5.12.- Par atbildīgo deklarāciju, kas minēta 2.panta 2.g) punktā, ja īpašnieks deklarē izmantošanu mazāk nekā 4 mēnešus gadā, ierobežotu laiku un enerģijas patēriņu mazāku par 25%: Vai tā jāiesniedz amatpersonā ieraksts vai tas ir privāts dokuments? Pirms kāda orgāna? Vai ir iepriekš noteikts formāts?
Atbildīgā deklarācija ir dokuments, kas jāuzrāda notāram ēkas vai esošās dzīvojamās ēkas daļu pirkšanas un pārdošanas gadījumā, ja nav iepriekš noteikta deklarācijas formāta. Nomas gadījumā būs spēkā atbildīgā iekļaušana īres līgumā.
Tas viss, neierobežojot to, ka autonomā apgabala noteikumos, ko izstrādā šis Karaļa dekrēts, var noteikt citas prasības vai prasības šajā sakarā.
5.13.- Ēkai, kas ir sertificēta kā jaunbūve pirms mazāk nekā 10 gadiem. Tagad tas tiek pārdots vai iznomāts jaunam īpašniekam. Vai ir nepieciešams iegūt jaunu sertifikātu?
Energoefektivitātes sertifikāts būs derīgs ne ilgāk kā desmit gadus. Pirms šī perioda beigām jauns sertifikāts nav nepieciešams, ja vien ēkas aspektos nav atšķirību, kas varētu samazināt tās vērtējumu. Īpašnieks var to brīvprātīgi atjaunināt, ja uzskata, ka ēkas aspektos ir atšķirības, kas varētu mainīt minēto sertifikātu.
5.14.- Kad pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad tiek parakstīts depozīta līgums, vai aktu parakstīšanas brīdī pie notāra?
Aktu parakstīšanas brīdī pie notāra.
5.15.- Kādam saturam jābūt Bidi kodam, kas norādīts uz etiķetes parauga, kas apstiprināts kā atzīts dokuments?
Marķējuma Bidi kods ir paredzēts, lai katra autonomā apgabala reģistrācijas iestādes varētu ātri padarīt pircējam vai iznomātājam pieejamu papildu informāciju par reģistrēto etiķeti. Tāpēc tā ir brīvprātīga autonomā apgabala funkcionalitāte, ko var izveidot reģistrācijas laikā.
5.16.- Ko saprot ar Karaļa dekrēta 235/2013 6. panta h) punktā noteikto siltumiekārtām noteikto vides prasību izpildi?
Jāsaprot, ka siltumiekārtām izvirzītās vides prasības ir izpildītas, ja tās atbilst to uzturēšanas prasībām, kas noteiktas 20. jūlija Karaļa dekrēta 1027/2007, kas apstiprina siltumtehnisko regulējumu, tehniskās apkopes un lietošanas IT3. instalācijas ēkās.
-
Energoefektivitātes marķējums:
6.2.- Vai ir atļauts mainīt energoefektivitātes marķējuma izmēru, reklamējot ēku pārdošanu vai nomu?
(Atbilde ir mainīta)
Energoefektivitātes marķējuma iekļaušanai ēku pārdošanas vai nomas reklāmā, ar brošūru vai nekustamā īpašuma portālu starpniecību, marķējumu atļauts samazināt vai palielināt, ja tiek saglabāts formāts un noteiktās proporcijas un tas ir salasāms.
Arī šajos gadījumos būs atļauts, ka, saglabājot formātu un proporcijas, tiek parādītas tikai skalas un etiķetes vērtības, kā parādīts piemērā nākamajā attēlā:
Preses paziņojumu gadījumā būs atļauts minēt tikai enerģijas novērtējumu sadaļā Patēriņš un emisijas (ar tiem saistīta vēstule)
Pārdodamajos vai izīrējamajos plakātos, kas izvietoti ārpus ēkām un kuros redzams tikai kontakttālrunis, energoreitingam nav jābūt redzamam.
6.3.- Vai energoefektivitātes marķējumā ir atļauts iekļaut logotipu?
(Atbilde ir mainīta)
Nē, izņemot attiecīgā autonomā apgabala logotipu, ja tā izmēri ir tādi paši kā Eiropas Savienības karoga izmēram noteiktie etiķetes apakšējā labajā daļā un ja tas nepārklājas ar datiem. atspoguļots apstiprinātajā etiķetes veidnē vai maldinošs.
6.7.- Vai jaunām vai esošām ēkām ir divas dažādas energovērtējuma skalas?
Ēku ekspluatācijas īpašību novērtēšanai un salīdzināšanai tiek izmantota vienota energoefektivitātes novērtējuma skala, kas noteikta attiecīgajā atzītajā dokumentā "Energoefektivitātes marķējuma modelis".
6.8.- Vai, runājot par enerģijas patēriņu, ir jāatsaucas uz gala vai primāro enerģiju?
Galvenais enerģijas rādītājs būs tas, kas atbilst ikgadējām CO2 emisijām, un starp sekundārajiem rādītājiem vienmēr ir atsauce uz primāro enerģiju.
6.9.- Saskaņā ar 6.e pantu sertifikātā jāietver efektivitātes kvalifikācija, izmantojot etiķeti.Šķiet, ka etiķete būtu jāiekļauj sertifikātā, taču tādā gadījumā tajā trūktu informācijas par reģistrācijas numuru, jo tā reģistrācija ir vēlāka. Vai sertifikātā ir jāiekļauj etiķete? Vai administrācijai ir jāpiegādā etiķete?
Energoefektivitātes sertifikātā jāiekļauj energomarķējums, kā noteikts RD235 / 2013 6. panta e) punktā, neatkarīgi no tā, vai reģistrācijas kods vēl nav ietverts. Administrācijai nav pienākuma etiķeti nodot.
Pieteikums uzrādīšanai reģistrā vai autonomā apgabala kompetentajai iestādei provizoriski kalpos kā reģistrācijas kods, kamēr autonomā apgabala kompetentā iestāde nenorādīs oficiālo reģistrācijas numuru. Tas viss, neierobežojot to, ka CCAA var noteikt citas prasības vai prasības šajā sakarā noteikumos, kas izstrādā šo Karaļa dekrētu.
